Gultasveļas sortiments ir samērā daudzveidīgs. Tās izgatavošanai tiek izmantoti dažādu šķiedru materiāli, auduma pinumi un krāsas, līdz ar to, dažādas ir izmantoto audumu īpašības.
Lai iegūtu augstas kvalitātes gultasveļu ir nepieciešams ņemt vērā gan šķiedras kvalitāti, gan izgatavošanas veidu, kā arī auduma pēcapstrādi. Visbiežāk izmantotā ir tīras kokvilnas šķiedras, jo tai ir laba mitruma uzsūkšanas spēja un laba gaisa caurlaidība.
Viens no pinumu veidiem, kuru izmanto kvalitatīvas un augstvērtīgas gultasveļas ražošanā, ir satīna pinuma kokvilnas audums.
Satīna pinumā ir garāki pārstaipi, kas palielina auduma spīdīgumu, mīkstumu, gludumu un samazina burzīgumu.
Gultasveļas auduma kvalitāti nosaka vairāki kvalitātes rādītāji:
1. Pavediena izmērs
- Kokvilnas šķiedras kvalitāti nosaka šķiedras garums. Jo garāka šķiedra, jo augstāka kvalitāte, kā arī no tās var izveidot izturīgāku un smalkāku pavedienu. Kā visaugstvērtīgāko šai sakarā var minēt Ēģiptes kokvilnas šķiedru, jo tās garums ļauj izgatavot vislabākos audumus, kas ir smalki, izturīgi, un ar labu mitruma uzsūkšanas spēju.
2. Pavedienu skaits
- Apzīmē ar lielajiem burtiem TC un attiecīgu ciparu. Auduma blīvums un konstrukcija ir pavedienu skaits vertikāli un horizontāli uz vienu kvadrātcentimetru. Augstāks blīvums ir veidots no smalkākiem pavedieniem, kā rezultātā iegūst audumu, kas ir mīksts uz tausti, izturīgs un viegls. Jo lielāks blīvums jo augstāka kvalitāte. Kvalitatīva auduma blīvums sākas no TC160 un uz augšu TC200, TC300, TC400, TC500 utt.
3. Pēcapstrāde
- Ir vairāki pēcapstrādes veidi:
1) Apstrāde, lai neveidotos pīlings, kad auduma virsmas saveļas;
2) Merserizācija. Merserizāciju veic zem sprieguma, lai palielinātu izturību un spīdumu. Gultas veļai ar zemu kvalitāti šādus apstrādes veidus nepielieto un tāpēc tā ir lēta.
Lai satīna gultasveļa kalpotu ilgāk, ir jāievēro marķējumā dotās kopšanas rekomendācijas.
